Jaunumi

Krāšņiem negaisiem dekorēts, bija jūnijs dabā. Iespaidīgs tas padevies arī “atlaid mammu!” 4. sezonas konkursa tabulā – saulgriežu mēnesī pieteiktas 16 līdakmammas – metrinieces, vismaz metru garas un garākas. Dižākā no visām – 121 cm gara skaistule, pēc garu gadu pūliņiem, pieteikusies Mārim Miķelsonam, “mammistam” kopš pirmās sezonas, LVM Kaņiera ezerā. Sasniegts gan Māra personīgais, gan “atlaid mammu!” rekordizmērs no Kaņiera un LVM ezeriem vispār. 4. akcijas “atlaid mammu!” gadā, rodas sajūta, ka zinošāka, domājošāka attieksme pret copi un zivīm, tepat vien bijusi, bet tagad materializējas reģistrētos, līdz šim nepieredzēta izmēra  lomos. Salīdzinājumam ar iepriekšējām sezonām – 112 cm līdaka 1. un 116 cm pieteikta 2. “atlaid mammu!” gadā, dažādu copmaņu ķertas, ar dabīgo ēsmas zivi, taču ne līdz galam ievērojot “atlaid mammu!” nolikumu.  Spiningotājiem konkursantiem LVM Kaņierī līdz šim bijušas skaistas zivis, bet zem metra atzīmes, nu metrs pārsniegts ar piektdaļu – bravisimo! Īpaši jāatzīmē arī fakts, ka šogad jūnijā vien pieteikts teju 31 metrs noķertu un atlaistu plēsēju, kas ir uz pusi vairāk, nekā 1. sezonā kopā un gandrīz tikpat daudz, kā visā 2. sezonā kopā. Vidējais līdakas – konkursantes garums jūnijā – 94,4 centimetri!   Atminoties sava “Pēterloma” copes dienas satraucošākos brīžus, Māris iesāk ar to, ka vienubrīd tas trakais copes “karstums” jau sācis zust – cik varot braukt un netikt pie nekā ievērības cienīga? Uz tādas nots, lielzivju cerības un sapņi, 29. jūnijā rītā, kopā ar copes kolēģi laižoties iekšā LVM Kaņiera ezerā, bija pagaisuši. Māris apņēmies vien to, kā godīgi uzspiningot big-bait tehnikā, šoreiz ezers bija tas, kam izrādījās citi plāni – pirmkārt jau apveltījis ar piecām līdakām partneri, kamēr pašam Mārim pat kontakts nav bijis. Īsi pirms 11 dienā, tālā distancē sajutis pamatīgu triecienu, nākamajos metienos sekojuši citi uzbrukumi silikona māneklim, līdz beidzot “mamma” tomēr uzsēdusies un pie laivas pievilkta demonstrējusi metrīgu rumpi, kļūme iesmelšanā maksā dārgi – šī zobainā atsvabinās un, neuzmanību sev pārmezdama, aizpeld neskarta. Lielais notikums sekoja drīz pēc tam – garā metienā, uzreiz pēc tīšanas uzsākšanas – neticams spēks ar koncentrētu triecienu apstādina tīšanu. Mārim uzreiz bijis skaidrs, ka šī ir nopietna zivs, kas nekautrējās izrādīt spēku arī mēģinot divreiz skriet zem laivas, bet šoreiz iesmelšana notikusi godam – 121 cm un 13,4 kg smagā zaļsvārce, svērta, izmantojot iesmeļamo tīklu. Var tikai iztēloties, kādu svaru varētu uzrādīt šāda zivs rudens barošanās laikā, ja tai būtu labpaticies apēst nevis vienu tādu 3 kg svarā un vēl mazliet, bet pāris brekšus, kuru LVM Kaņierī ir kā biezs.., bet pagaidām Māris nostiprinās kā LVM ezeru rekordists “lielmātes” individuālas zivs garuma disciplīnā.   Gadiem ilgi pastāvējis, apsūnojis kā milzene dzelmē vēl no “cara laikiem”, pieņēmums par Alūksnes ezera dižlīdakām – tās ķeramas tikai rudenī un tikai velcējot – 2019. gada laivošanas sezonā apvēlies kājām gaisā… Alūksnieša pieklājīgā dziļuma dēļ, vietējie allaž zaļsvārces mānīja gan garmēles vobleriem, gan atsvarotām gumijzivīm – rezultāti rudens mēnešos neizpalika, taču mūsu stāsts ir par stereotipu laušanu. Pašvaldības aģentūra ALJA, kas atbild par ezera apsaimniekošanu vadītājs Māris Lietuvietis komentē dižlīdaku birumu: “Tas, ka Alūksnes ezerā ir iespaidīgs  lielo līdaku īpatsvars, bija skaidrs jau pirms vairākiem gadiem, kad drosmīgākie velcētāji rudenī ”atklāja” lielos mānekļus, respektīvi, sāka copē izmantot mānekļus līdz pat 45 cm, un rezultāts vairākumā gadījumu bija pozitīvs. Noķert līdaku, velcējot rudenī, 6 – 12 kg robežās nebija un nav lielu problēmu. Varu tikai uzteikt Normunda Ikomasu dedzību mērķu sasniegšanā, lai gan žēl, ka līdz tam nenonāca vietējie. Normunds nepilnā sezonā uz Alūksni atveda ārzemju un citu novadu viesmakšķerniekus, nodrošinot augsta līmeņa “gidēšanu” Alūksnes ezerā. Jāsecina, ka zivīm bagātie ezeri ir saimniekošanas kapitāls un vieta, ne tikai zivju ķeršanai patēriņam, bet arī, mainoties makšķerēšanas paražām – jauniem, mūsdienīgiem copes pakalpojumu veidiem. Pēdējā pieredze rāda, ka tādu, kas ir gatavi maksāt par gida pakalpojumu, inventāra un laivas īri, izmitināšanu, ēdināšanu u.c. servisa veidiem, lai baudītu visas atpūtas iespējas ezerā un ārpus tā, kļūst arvien vairāk.  Sezonā pārdoto vienas dienas licenču skaits mūsu ezerā ir ap 3000, ar vieglu pieauguma tendenci, jo zināms skaits “viendiennieku” vienā brīdī sāk pirkt sezonas atļauju.   Pirms pieciem, sešiem gadiem Normundu Ikomasu varētu sastapt amatieru hokeja laukumā, bet saistība ar makšķerēšanu līdz liktenīgai reizei, kad kopā ar Jāni Školinu pirmo reizi nomēģināja trofejlīdaku spiningošanas “narkotiku”, bija visai attāla.., taču tajā reizē, šī azartiskā nodarbe Normundam iepatikusies “līdz kaulam”. No šī pavasara, “iekuģojis arī starptautisku spiningošanas sacensību ūdeņos”, nodarbojas ar trofejlīdaku copes gida pakalpojumiem Latvijā un ir pirmais šāda veida uzņēmīgais pie mums. Pērn pēc zināmas priekšizpētes, kā perspektīvākais klientu trofejcopei, tika atzīts Alūksnes ezers. Komplektā ar Normunda īso, bet liellīdakām “nobetonēto” stāžu, klients tiek vizināts iespaidīgā copes motorlaivā, kur viss strādā uz viņa vēlmi pēc megakontakta ar briesmoni… Šopavasar neilgā laikā – maijā, jūnijā, Normunds, kopā ar klientiem, noķēruši un atlaiduši vairākus desmitus lielu zaļsvārču, saviļņojot vietējo makšķernieku kolektīvu līdz pamatiem – lielās, izrādās, vienlīdz labi ķeramas augu gadu, kā tas novērots Skandināvijas ūdeņos un pierādās arī Latvijā, svarīgi – lai ezers būtu pieskatīts. Alūksnieti, kurā visu sezonu spēkā ir 3 līdaku limits, (vienīgā ūdenstilpe Latvijā; citur – 5 līdakas no 50cm, pēc statistikas vidējais līdaku loms makšķerniekiem ir uz pusi mazāks, nekā atļautais aut.piez.)  pieskata ALJA inspektori. Māris Lietuvietis informē, ka līdzšinējie ierobežojumi nākotnē varētu tikt pastiprināti, saudzējot tieši lielās “mammas”: Mēs kā apsaimniekotāji varējām secināt vienu – Alūksnes ezers var kļūt par Latvijas vai pat visas Baltijas līdaku trofeju ezeru Nr.1; vadoties pēc iepriekšējām iestrādnēm, sarunām ar makšķerniekiem un atziņām no tām, esam izstrādājuši jaunu licencētās makšķerēšanas nolikuma projektu, kurā paredzēts zivju paturēšanas aizliegums, ja eksemplārs ir 1 metru vai garāks. Eventuāli – gadu gaitā, vienlaikus rūpēm par ģenētiski augstvērtīgu dabīgo nārstu, ceram sagaidīt vēl nebijuša izmēra līdakas noķeršanu mūsu ezerā”.   Ingus Ozoliņš pagājušajā “atlaid mammu!” sezonā uzvarēja, sacenšoties līdaku kopgarumu konkurencē, kā arī tika pie 3. lielākās zivs visā sezonā. Vēl pērn kopā ar tēvu velcēja – šogad, ne bez Normunda priekšzīmes, jau spiningo big-bait tehnikā  – nākamās 15 jūnija dižlīdakas, aiz Māra Miķelsona milzenes, sākot ar 119 cm un beidzot ar tieši 100 cm, saņemtas tieši no Ingus un Alūksnes ezera. Īsi pēc Jāņiem – Ingum, dzimtajā ezerā, arī līdz šim nedzirdēts kvantitatīvais sasniegums  – 5, noķertas un saudzīgi atlaistas, trofejmammas – vienā copes reizē! Salīdzinot daudzos noķerto un atlaisto zaļsvārču fotoattēlus nesen konstatēta arī kādas 111 cm garas “mammas” atkārtota noķeršana un atlaišana nepilnas 3 dienas pēc pirmā “piezemējuma”. Nav noslēpums, ka “mammisti” kā izaicinājumu uztver oficiālo Latvijas līdakas rekordu, kurš it kā ķerts Ungura (Rustēga) ezerā 1989. gadā; reģistrētais svars – 19,56 kg un 139cm garums, pēc negaidītajiem panākumiem šīs sezonas ievadā, Normunds uzskata, ka jaunais nacionālais rekords noteikti mīt Alūksnieša dzīlēs. Trofejlīdakas “rēga” tematika vēl tiks cilāta nākamajās “atlaid mammu!” publikācijās, lai nepalaistu garām svarīgas ziņas – sekojiet jaunumiem FaceBook.     Citos sadarbības ezeros nav tik skaļu sensāciju, kā nupat LVM ezeros un Alūksnē, taču īstas trofejas var izrādīties tikai laika jautājums. Burtnieka ezera inspektors Salvis Buls skaidro, ka ezera publika vienkārši pieradusi uz leģendāro ūdenstilpi braukt pēc “gaļas”, izmantojot velces tehniku, zivju ķeršanu deleģē motoram, bet arī šeit pamazām veidojas neliels, bet saturīgs big-bait piekritēju pulciņš, kuri copējot ņem līdzi zivjusiles, taču pagaidām rezultāti izpaliek. Pirms Līgo svētkiem Burtnieks bijis uz toksisko zilaļģu masveida ziedēšanas robežas – bažas bijušas nopietnas, par laimi mēneša beigās iestājies vēsāks laiks un skābekļa bada briesmas gājušas secen. No Usmas ezera jūnijā tikai viens pieteikums un situācija pielīdzināma Burtniekam – vajadzīgs līdzīgi domājošo kodols, kas pulcē jaunpienācējus – padalās ar pieredzi, ierāda vietas un tehnikas. “Bukdangu” saimnieki vērtē – ja turpināsies progresīvās vēsmas, pārmaiņas “Usmeniekā” nebūs ilgi jāgaida – ezers ir salīdzinoši veselīgs, vien jāļauj zivīm paaugties un copmaņiem prātā pieņemties. Par spīti nelielajam izmēram Opsas ezers šosezon konkursa tabulai sagādājis vairāk pieteikumu, nekā Kālezers un Burtnieks kopā ņemti. Ezera saimnieks Armands Pudniks informē, ka karstajā periodā pat neļāvis spiningot, augsto gaisa un ūdens temperatūru dēļ. Šogad Opsas ezerā, līdzīgi kā pērn LVM Gulbju ezerā, zaļsvārces pa dienu nolien ūdensaugu biezokņos, bet līdz ar tumsu uzsāk aktīvu barošanos. Noslēgumā jāuzteic arī Engures ezera atpūtas bāze “Pīlēni” – katru mēnesi pa kādam pieteikumam, kā arī pamazām veidojas savējo – saudzīgi domājošo copmaņu kompānija – tātad rezultāti ar laiku neizpaliks.   Oriģināls - http://atlaidmammu.lv/ar-rekordlidaku-no-lvm-kaniera-prieksgala-junija-atlaid-mammu-pieteikta-31-trofeja/  

Ne tikai Alūksne, bet arī ūdens motosportisti ir sacensību gaidās, jo Jēkabpilī zemā ūdens līmeņa dēļ Latvijas Atklātā čempionāta 3. posms tika atcelts. 12.-14. jūlijā Alūksnes ezerā pie Pilssalas notiks pasaules čempionāts jauniešiem GT15 klasē. Sacensību norises nodrošināšanai sestdien un svētdien būs slēgts iekšezers.   Latvijas Ūdens motosporta federācijas preses dienests informē, ka Starptautiskās Ūdens motosporta federācijas (UIM) sacensību kalendārā vietu ir izpelnījies Alūksnes ezers, kur pēc rekonstrukcijas ir izveidota izcila sporta un aktīvās atpūtas vieta. - Pateicoties ilggadējai sadarbībai ar Alūksnes novada pašvaldību un ūdens motosporta klubu “Nord Ost Alūksne”, skatītājus priecēs pasaules čempionāts jauniešiem GT15 klasē, kas noteikti ir uzskatāms par ūdens motosporta nākotni. Aicinu ikvienu interesentu uz Alūksni, lai baudītu tās viesmīlību, dabu un kultūrvēsturiskās vērtības, - uzsver Latvijas Ūdens motosporta federācijas prezidents Atis Slakteris. Pasaules čempionāta GT15 klasē norisi uzraudzīs UIM komisāre pieredzējusī Lielbritānijas pārstāve Sjūzana Kēja (Susan Keay, GBR) un UIM tehniskais komisārs no Somijas Jari Lētonens (Jari Lehtonen, FIN). Latviju pārstāvēs Ingus Kļaviņš, kurš būs sacensību galvenais tiesnesis, un Aivars Lenerts, kurš būs UIM tehniskā komisāra vietnieks. Vienlaikus norisināsies arī Latvijas Atklātā čempionāta ūdens motosportā 4. posms visās jau ierastajās laivu klasēs, un sacensību galvenais tiesnesis būs Aivars Diķis. Plānots, ka sestdien, 13. jūlijā, treniņbraucieni sportistiem sāksies no pulksten 11.00 un sacensību atklāšana - pulksten 13.00, savukārt svētdien, 14. jūlijā, treniņbraucieni sāksies no pulksten 9.00, bet sacensības – no 10.00. Sacensību norises nodrošināšanai Alūksnes ezera iekšezers citu ūdens transportlīdzekļu kustībai būs slēgts sestdien, 13. jūlijā, no pulksten 9.00 līdz 20.00 un svētdien, 14. jūlijā, no pulksten 9.00 līdz 17.00.

Sacensības Eholotes.Lv Alūksnes kauss 2019 ir noslēgušās. Noskaidroti uzvarētāji, noskaidroti veiksminieki dalībnieku loterijā. Pienācis pateicību brīdis.   Paldies visiem dalībniekiem! Paldies, ka mērojāt ceļu uz mūsu pasākumu un atbalstījāt mūsu paveikto ar savu atzinību!   Paldies visiem atbalstītājiem - Alūksnes ezers - ALJA un personīgi Māris Lietuvietis!Paldies galvenajam tiesnesim Andris Jerums par precīzu darbu sacensību tiesāšanā!   Paldies Johnny Bloom's Fishing Team par garšīgajām limonādēm un sulām, karstumā tās lieliski palīdzēja! Paldies Valera Baborikin Cheessman par lavašu un dažādajām maizēm, Vitalijs Dubrovskis, Vecais Draugs un Bauskas alus par garšīgo servisu!   Paldies daudzajiem Eholotes.lv klientiem, izvēloties Grundéns, Jūs atbalstāt šādus draudzīgus un priecīgus pasākumus! Tiksimies nākamgad!   Mārtiņš Balodis

Piektdien 7. jūnijā, ar krāšņu svētku atklāšanas programmu, durvis vaļā vēra Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū izveidotās Dabas mājas un pašapkalpošanās tūrisma informācijas punkti.   Projekta mērķis bija uzlabot esošo un izveidot jaunu, kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”, tādējādi mazinot antropogēno slodzi un iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām. Lai īstenotu mērķi tikai veiktas vairākas darbības, starp tām arī pašapkalpošanās tūrisma informācijas punktu un Dabas māju izveide.   Kopā izveidoti trīs tūrisma informācijas punkti un piecas Dabas mājas. Tās kalpos kā atpūtas un dabas izziņas pieturas punkti tiem, kas dodas pārgājienos un brauc ar velosipēdiem, arī kā naktsmītnes ilgākam laikam, meklējot mierpilnu atpūtu no ikdienas steigas. Dabas mājas uzbūvētas pie gleznaināko ezeru krastiem un ir mežu ieskautas.   Katra no piecām Dabas mājām aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” teritorijā Alūksnes un Apes novados stāsta par citu tematiku. Mājā Vaidavas ezera krastā varēs uzzināt informāciju par ūdeņiem un zivīm, pie Raipala ezera meža laucītē esošā dabas māja veltīta lāčiem, Ilgāja ezera krastā varēs iepazīt Kornetu-Peļļu subglaciālo gravu, savukārt mājā pie Palpiera ezera izklāstīta meža zvēru dzīve un Dabas māja pie Eniķu ezera veltīta putnu tematikai. Visās Dabas mājās ir sagatavoti un izvietoti izzinoši fakti, stāstījumi un attēli par konkrētajām tēmām. Mājām piegulošajā apkārtnē izvietoti arī tematikai veltīti izglītojoši vides mākslas objekti.   Veclaicenes ainavu apvidus piedāvā izbaudīt velo un kājāmgājēju maršrutus, jaunuzceltās Dabas mājas, mežus, laukus, ezerus un upes Alūksnes un Apes novados.   Alūksnes novada pašvaldība pateicas VAS “Latvijas valsts meži” par sadarbību dabas māju izveidē pie Vaidavas un Raipala ezeriem, privāto zemju īpašniekiem par sadarbību dabas māju izveidē pie Eniķu, Ilgāja un Palpiera ezeriem un Apes novada pašvaldībai par sadarbību projekta īstenošanā.   Dabas māju projektēšanu veica SIA “BM-Projekts”, bet būvniecības darbus – AS “Master Industry”. Būvuzraudzību nodrošināja SIA “BBPV”. Dabas māju saturisko daļu jeb ekspozīciju izstrādāja un realizēja dizaina birojs SIA “H2E”. Projekta kopējās izmaksas 1 401 516,20 EUR, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 500 000 EUR, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 26 470,59 EUR, pašvaldības līdzfinansējums 875 045,61 EUR. Projekta vadītāja – Inese Zīmele-Jauniņa.   Sanita Pāsa   Alūksnes novada pašvaldībassabiedrisko attiecību speciāliste

Balvu fonds no Eholotes.lv - 3000 EUR vērtībā. Pirmajiem 80 dalībniekiem - dalības maksu sedz eholotes.lv! Sacensību noteikumi - līdzīgi kā aizvadītajā gadā - ķeram 3 ideāla izmēra zivis. Iepriekšēja vakarā - seminārs par eholotēm, pēc sacensībām - konsultācijas laivā! Jaunumu demonstrācijas!Sacensības organizē Alūksnes novada pašvaldības aģentūra ALJA.Sacensību nolikums:https://goo.gl/TcVDMeReģistrācijas anketa: https://goo.gl/forms/MMxBXcNEDua7VXxD3  

Skatē “Gada labākā būve Latvijā 2018” Alūksnes novada pašvaldība iegūst godalgotas vietas   martā Rīgā norisinājās svinīgs pasākums, kura laikā apbalvoja 2018. gada labākās būves, tostarp arī vairākus Alūksnes novada pašvaldības objektus. Alūksnes Pilssalas infrastruktūra skatē plūca uzvaras laurus nominācijā “Ainava”, savukārt nominācijā “Koka būve” 2. vieta Alūksnes Bānīša stacijas šķūņa pārbūvei.   Nominācijā “Ainava” Alūksnes Pilssalas infrastruktūras būve ieguva augsto pirmo vietu. Projekta autori: SIA “Nams” (Māris Malahovskis, Gunita Čepanone, Madara Lezdiņa, Aleksejs Circenis), projektētāji – konstruktori: Artūrs Rakstiņš, Raimonds Vanags, Igors Musijenko, Rūdolfs Liberts, galvenais būvuzņēmējs: pilnsabiedrība “Asfaltbūve un Ķekava – PMK” (Mārcis Rezgals), būvuzraudzību nodrošināja SIA “Būvuzraugi LV” (Ivo Rozentāls).   Nominācijā “Koka būve” Alūksnes Bānīša stacijas šķūņa pārbūve ieguvusi otro vietu. Projekta autori: SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” (Ināra Caunīte, Jānis Caunītis, Irēna Boks, Ilmārs Andrējevs–Empelis). Galvenais būvuzņēmējs: SIA “RERE meistari” (Ervīns Koncevičs, Andris Sausiņš), galvenie darbuzņēmēji: SIA “Ozolmājas” – Viktors Dubovs, SIA “RCI Gulbene” – Andris Rozentāls būvuzraugs: AS “Būvuzņēmums Restaurators” (Dāvis Priede).   Abu godalgotās vietas ieguvušo projektu vadītāja – Sanita Adlere.   Apbalvojumus saņēma arī bērnu zīmējumu konkursa “Mana novada dārgakmens – jaunā būve” labāko darbu autori. 1.-3. klašu grupā pirmo vietu ir ieguvusi  Ieva Balane no Alūksnes Mākslas skolas, kura zīmēja stacijas šķūni vakarā. Atzinību nopelnījusi Sofija Forstere no Bejas pamatskolas ar zīmējumu “Putnu paviljons”.   7.-9. klašu grupā trešo vietu dala divas Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas audzēknes Paula Pūpola, kura zīmējusi Alūksnes Pilssalas infrastruktūras izbūvi, un Kristiāna Līga Melngaile par atjaunotā Saules tilta zīmējumu. Atzinību guvusi Keita Rutkovska no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas par darbu “Atjaunotie Alūksnes objekti: Aleksandra paviljons (Tējas namiņš) pils muižas parkā, Saules tilts, Paviljons – rotonda Tempļa kalnā”.   Skatītāju simpātiju balvu balsojumā, kurš notika skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” profilā Facebook, ieguvusi Paula Pūpola no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ar darbu “Alūksnes Pilssalas infrastruktūras izbūve”.   Alūksnes novada pašvaldība pateicas visām godalgoto projektu sagatavošanā un īstenošanā iesaistītajām personām. Paldies arī novada skolu audzēkņiem par piedalīšanos zīmējumu konkursā un skolotājiem par ieguldīto darbu bērnu sagatavošanā.

Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” informē, ka sakarā ar silta laika iestāšanos ledus stāvoklis Alūksnes ezerā un Alūksnes novada ezeros ir pasliktinājies un palicis bīstams, un uz tā atrasties vairs nav droši.

ŽIBULĒŠANAS FESTIVĀLA “ALŪKSNES ŽIBULIS ” NOLIKUMS     Festivāla mērķis Popularizēt zemledus makšķerēšanu Alūksnes ezerā kā veselīgu un aktīvu sporta veidu, noteikt veiksmīgākos žibulētājus. Festivāla rīkotāji Festivālu rīko Alūksnes novada makšķernieku biedrība “C.ALBULA”, atbildīgais – Jānis Skulte, tel. 29276883, Festivāla galvenais tiesnesis – Druvis Tomsons, tel. 29415118. Festivāla norises vieta un laiks Festivāls notiek Alūksnes ezerā 2019. gada 16.martā Ziemera pagasta teritorijā Lauku tūrisma un atpūtas centrā “Jaunsētas”. *Sacensību laiks var tikt mainīts atkarībā no laikapstākļiem. Par to tiek izziņots vienu nedēļu iepriekš. Festivāla dalībnieki Festivāla veiksmīgākie žibulētāji tiks noteikti individuālā konkurencē. Dalībnieku skaits nav ierobežots. Dalībnieki netiek dalīti vecuma un dzimuma grupās. Sacensību dalībniekiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem, izņemot invalīdus un personām, kuras jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem jāuzrāda derīga makšķerēšanas karte. Visiem sacensību dalībniekiem jābūt derīgai makšķerēšanas licencei Alūksnes ezerā. Licences varēs iegādāties arī reģistrācijas vietā. ! Par drošību uz ūdenstilpes ledus atbild paši dalībnieki, to apliecinot ar parakstu sacensību protokolā.   5.Dalības maksa - ziedojums 5,00 EUR. Dalībniekam, kurš jaunāks par 16 gadiem, dalība festivālā bez maksas. 6.Uzvarētāja noteikšana Vērtēšanai tiek nodoti ne vairāk kā 3 asari. Vērtēts tiek zivju kopējais garums. Ja diviem vai vairāk dalībniekiem zivju kopējais garums ir vienāds, tad par uzvarētāju tiek noteikts garākā asara īpašnieks. Sacensību organizatori ir tiesīgi noteikt papildus balvas par sacensību rezultātiem. Par makšķerēšanas noteikumu, Alūksnes ezera licencētās makšķerēšanas un šī nolikuma neievērošanu dalībnieks tiek diskvalificēts. 7.Festivāla noteikumi Festivāls notiek, ievērojot Makšķerēšanas noteikumus Latvijas Republikas ūdenstilpēs un citus normatīvos aktus, kuri ir spēkā attiecīgajā vietā. Sacensību dalībniekiem atļauts izmantot tikai tādus mākslīgus žibuļus (vizuļus), kuru garums nav mazāks par 2 cm. Sacensības notiek visā Alūksnes ezera akvatorijā bez zonējuma, izņemot Alūksnes ezera “iekšezeru”*. Sacensību dalībniekiem sacensību laikā aizliegts izmantot mehāniskos transporta līdzekļus. Sacensību dalībniekiem sacensību laikā aizliegts pielietot dzīvas vai beigtas zivtiņas, kā arī jebkuru citu dzīvo ēsmu vai tās daļas. Sacensību laikā dalībnieki nedrīkst tuvoties viens otram tuvāk par 5 metriem, izņemot gadījumu, ja sacensību dalībnieki savā starpā vienojas par šī noteikuma neievērošanu. Vērtēts tiek 3 garāko asaru kopējais garums. Nelabvēlīgos laika apstākļos drošības apsvērumu dēļ sacensību dienā var tikt noteikts cits sākuma laiks un sacensību ilgums.   *iekšezers - Alūksnes ezera teritorija, ko no pārējā ezera šķir iedomāta līnija no Pussalas tālākā dienvidu punkta uz Alūksnes ezera krasta (Alūksnes pilsētas parka teritorijā) tālāko ziemeļu punktu. 8.Žibulēšanas Duelis Ir brīvas izvēles sacensības, kuras norisināsies pēc pamat sacensībām.   Noteikumi - katrs dalībnieks nedrīkst aizņemt vairāk kā vienu āliņģi, kurā makšķerē, nedrīkst atrasties tuvāk par 5 metriem no cita dalībnieka, nedrīkst ņemt līdzi makšķerēšanas kasti vai arī tā nedrīkst atrasties uz ledus makšķerēšanas sektorā. Urbim makšķerēšanas laikā jāatrodas ieurbtā stāvoklī. Festivāla programma 7.00–8.00 Festivāla dalībnieku reģistrācija 8.00–8.15 Festivāla atklāšana 8.15–13.00 Festivāla norise 13.00–14.30 14.30–15.00 “Žibulēšanas Duelis” Pusdienas, rezultātu apkopošana 15.00­–15.30   Uzvarētāju apbalvošana   (Sacensību rīkotāji dalībniekiem nodrošina bezmaksas pusdienas un auto novietošanu. ) Ir iespējams pasūtīt naktsmītnes, sīkāka informācija pie organizatoriem tel.29276883 vai 28650600. Atpūtas komplekss „Jaunsētas” tel. 28650600 Sacensību laiks var tikt mainīts atkarībā no laika apstākļiem.   !!! NE ASAKAS !!!     C.ALBULA valdes priekšsēdētājs                               Jānis Skulte

Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “ALJA” (reģistrācijas Nr. 90010446069)Adrese: Pilssalas iela 10, Alūksne, Alūksnes novads, LV 4301Aicina pieteikties darbā uz lietvedes amatu (1.0 slodze)     Prasības: Augstākā izglītība; Zināšanas lietvedībā, grāmatvedībā, dokumentu sagatavošanā; Augsta pienākumu un atbildības sajūta par veicamo darbu; Spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību; Labas komunikācijas un saskarsmes prasmes; Lietišķās etiķetes pārzināšana; Labas datorprasmes MS Office; Zināšanas lietvedībā, grāmatvedībā, dokumentu sagatavošanā; Izpratne par arhīva dokumentācijas sagatavošanu; Teicamas latviešu valodas, labas angļu un krievu valodas zināšanas.   Pienākumi: Lietvedības dokumentu sagatavošana un dokumentu aprites organizēšana; Budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites finanšu darījumu kārtošana; Iepirkumu procedūras dokumentācijas sagatavošana; Veikt arhīva dokumentu sagatavošanu un nodošanu; Makšķerēšanas licenču izplatīšanas organizēšana un izsniegšana; Komunicēt un konsultēt klientus ar Aģentūras darbību saistītos jautājumos; Apmeklētāju pieņemšana, darbs ar kasi, POS terminālu; Biroja ikdienas darba organizēšana.   Pieredze darbā ar projektu dokumentācijas un atskaišu sagatavošanu tiks uzskatīta par priekšrocību.   Pamatojoties uz Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. pantu, pašvaldības aģentūra “ALJA” informē, ka: jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs pretendentu atlases norisi; iepriekš minēto jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir Alūksnes novada pašvaldība.   Amatam noteiktā mēnešalga no 550.00 EUR.   Motivētu pieteikuma vēstuli un CV līdz 2019. gada 23.janvāra plkst.13.00 sūtīt uz e-pastu [email protected] , pa pastu vai iesniegt personīgi Alūksnes novada pašvaldības aģentūrā “ALJA” Pilssalas ielā 10, Alūksnē Alūksnes novadā, LV-4301.   Kontaktpersona : Māris Lietuvietis +371 26141741

Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” informē, ka Alūksnes ezerā ledus joprojām nav drošs. Ezerā ir daudz vietu, kur ledus izveidojies pirms dažām dienām, un ir uzsnidzis sniegs, kas situāciju padara ļoti bīstamu. Aicinām iedzīvotājus un makšķerniekus uz ledus būt piesardzīgiem un izvērtēt vajadzību pārvietoties pa ledu. Velti neriskēt un neizaicināt likteni. 

Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “ALJA” izsludina pieteikšanos uz rūpnieciskās zvejas tiesībām Alūksnes novada ūdenstilpēs 2019.gadam, izņemot privātās ūdenstilpes.   Iesniegums iesniedzams līdz 2018.gada 31.decembrim personīgi vai pastu Alūksnes novada pašvaldības aģentūrā “ALJA” Pilssalas ielā 10, Alūksnē, Alūksnes novadā, LV – 4301 vai elektroniski e-pastā [email protected].

Alūksnes novada pašvaldības ieguldījums atbildīgā attieksmē pret vidi ir novērtēts ar Valsts vides dienesta apbalvojumu “Zaļās izcilības balva”.   Šo Valsts vides dienesta apbalvojumu šogad saņēma 15 uzņēmumi un 3 pašvaldības, kas visaugstākajā līmenī ievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī pēc savas iniciatīvas veic pasākumus, lai mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Kopā ar Alūksnes novada pašvaldību “Zaļās izcilības balvu” saņēma arī Valmieras pilsētas un Rucavas novada pašvaldības.   Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, uzrunājot laureātus balvas pasniegšanas ceremonijā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, uzsvēra: ““Zaļās izcilības balva” ir veids, kā mēs varam pateikt: “Paldies, ka Latvijā ir tādi uzņēmēji!”, kā arī izcelt pozitīvos piemērus, lai ikviens spētu saskatīt ieguvumus zaļās apziņas integrēšanai savā darbībā un ikdienas procesos. Vēlos izcelt to, ka Valsts vides dienesta veidotajā “zaļajā sarakstā” tiek vērtēti ne tikai uzņēmumi, kas ir A, B vai C kategorijas piesārņojošo darbību veicēji, bet arī pašvaldības!”   Eglīša un Valsts vides dienesta ģenerāldirektores Ingas Koļegovas pasniegto balvu saņēma Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un pašvaldības ainavu arhitekte Madara Sildega-Mieriņa.   Apbalvojumam Alūksnes novada pašvaldību izvirzījusi dienesta Madonas reģionālā vides pārvalde. Apbalvošanas ceremonijā par Alūksnes novada pašvaldību izskanēja atzinīgi vārdi: “Alūksnes novada pašvaldība, piesaistot Eiropas fondu līdzfinansējumu, ir īstenojusi nozīmīgus infrastruktūras attīstības projektus, radot sakārtotu vidi novada uzņēmumiem, vietējiem iedzīvotājiem un novada viesiem. Vairākās kārtās ir realizēti ūdenssaimniecības attīstības projekti. Uzņēmējdarbības veicināšanai ir realizēti industriālo teritoriju attīstības projekti. Attīstīti tūrisma infrastruktūras objekti. Izveidota pašvaldības aģentūra “ALJA”, kas apsaimnieko Alūksnes novada administratīvajā teritorijā esošo publiskos ezerus un upes. Pašvaldības aģentūrai “ALJA” ir cieša sadarbība ar Valsts vides dienesta inspektoriem zvejas un makšķerēšanas noteikumu kontrolē”.   Uzņēmumi un pašvaldības Valsts vides dienesta “Zaļā saraksta” statusu iegūst uz trīs gadiem, un šajā laikā tie bauda lielāku dienesta uzticību.   FOTO: Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un ainavu arhitekte Madara Sildega-Mieriņa (attēlā vidū) saņēmuši VARAM parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīša un VVD ģenerāldirektores Ingas Koļegovas pasniegto apbalvojumu “Zaļās izcilības balva” Evitas Aplokas foto   Sagatavojusi: Evita APLOKA,